Adonija ([info]adonija) rakstīja,
@ 2007-08-27 09:26:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Kad mes runajam un izsakam kadam nevainigu repliku vai it ka "jocinu",reti padomajam vai tas to cilveku aizvaino vai ne.Vienalga tak mums.Bet ziniet,pat mazs joks spej iedragat cilveka pasnovertejumu.Tiesi tapec man ar citiem cilvekiem ir gruti kontakteties,jo lai ari ko pateiktu,man tiek pateikts sarkasms vai it ka "nevainigs jocins".Kaut gan,vai nu es to neizradu vai ari laizu gar ausim,bet tomer tas man pec tam trauce nedaudz kontakteties ar to cilveku.
Un vispar,esmu pamanijusi,kad man kaut ko vajag,tad ta ir pasaules problema,bet kad citiem,tad tad uzreiz man jabut labam draugam,draudzenei vai kaut kadam glabejam.Eh.
Bet vispar jauki.Nezinaju,ka varam parunat par tadam lietam.Gudribas tevi slepjas.
Un tu?Man ljoti zel,ka tev ta.Tiesam.
Un es vairs neesmu tava ka biju.Neesmu.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]laurinjsz
2007-08-27 12:06 (saite)
Manam tētim ir tāda mode izmest visādus jociņus... to iespaidā man gribas sapakot savas mantas un aizvākoties, jo rodas tāds iespaids, ka viņš to vien gaida. Eh, a ko padarīsi?! "Tas taču bija tikai joks!" :P

Un par tām problēmām - piekrītu... arī man tā ir - kad man ko vajag, varu iet ieskrieties!

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]adonija
2007-08-28 00:13 (saite)
re,cilveki nemaz nedoma,kad joko un ko tas var nozimet otram.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?