Man ir drīzāk bieži ir trauksme par darbiem un sajūta, ka tūliņ, kaut kas nobruks, nevis nogurums, bet

Es nesen atklāju, ka ļoti palīdz katru vakaru padomāt un pierakstīt, kas notika tajā dienā un ko es no tā izsecināju, un kas ir izdarīts labi un ko es vēl gribu izdarīt. Tas palīdz pret to emocionālo sajūtu, ka psc viss ir slilti and things are falling apart, kad tu saproti, ka kaut kādas lietas tiek izdarītas un kaut kas notiek labi katrā dienā. Tas palīdz arī pret to things are constantly too hard, why happening? Nu un meditācija un brīvdienās viena non-negotiable sporta un treat yoself bez plāna diena.