"Beidzot viņi apmetās Āzijā, liela meža vidū, un, kamēr viņi izsmēķēja savas pīpes, Droselmeieram radās pēkšņa vēlēšanās redzēt savu dzimto pilsētu Nirnbergu.
"Nirnberga, ai, Nirnberga, mana skaistā pilsēta!" viņš skumji nopūtās. "Man tavi nami stāv acu priekšā!"
Astrologam bija ļoti žēl nostaļģiskā drauga, un viņi abi izplūda skaļās vaimanās, kuras izbiedēja košos putnus un rēcošos zvērus, kas dzīvoja plašajā, tumšajā mežā.
"Kāpēc gan tā nevarētu būt Nirnberga?" pēkšņi iesaucās astrologs. "Pameklēsim tur!"
"Tiešām, kāpēc ne?" piekrita Droselmeiers."
  /Ernsts Hofmanis - "Riekstkodis"/