Mārcis iedvesmo pigmeju cilti. Sit bungas. Jūtas nobriedis.
PataPon ir lielisks! Sen nekas tik vienkāršs, vizuāli estētisks un aizkustinošs nav spēlēts uz mazā PSP. Patiesībā kopš LocoRoco laikiem. Un *DUN DUN DUNNNN* pārsteigums! Šo arī izstrādājuši tie paši puikas (un iespējams arī kāda meitene), kas LocoRoco. Spēle vienkārša un eleganta. Es, pagāndievs AM, situ bungas deju ritmā - mazie, melnie, manas ritma izjūtas iedvesmotie bezbailīgi dodas cīņā ar mikromamutu, ienaida cilti no kaimiņu pļavas vai jebkādiem citiem šķēršļiem. Pēc veiksmīga karagājiena, medībām vai teritoriālā klīdiena, šie priecīgi lēkā ap ugunskuru, skandinot manus iniciāļus. Blusu cirks. Idille. Kad kādu no manējiem cīņā nokauj, kliedzu uz PSP no aizkustinājuma un situ bungas ar divtik lielu sparu. Cik maz tomēr vajag lai justu līdzi digitāliem knišļiem - mazu, melnu siluetu un vienu izteiksmīgu aci. Jau pēc pirmajiem screen'iem, pusgadu atpakaļ zināju, ka šī būs "savējā" spēle! Nelaikā. Ļoti nelaikā. Darbs met izaicinājumu ar savu daudzumu, bet nolikt PSP malā nav iespējams!