Going nowhere in a hurry
3dienas vakarā iesēdos kārā un devos vizināties. Man tas palīdz, kad ir kāda bēda vai stress. Kamēr koncentrējos uz ātru braukšanu pa pareizajiem man zināmajiem braucamajiem ceļiem, tikmēr nesanāk domāt ne par ko citu un ir miers un nekāda stresa. 3dienas vakars bija nedaudz savādāks, braucu un braucu un braucu, un parastie braucamie ceļi kaut kā "nepiegādāja", izlēmu meklēt kādu jaunu.. 2 dienas vēlāk atradu - eifel ielejā uz dienvidiem no Ķelnes.. Tas saucas Nurburgring Nordschleife aka "zaļā elle" un tas ir lieliskākais braucamais ceļš (patiesībā jau sacīkšu trase) no man zināmajiem. Vienkārši kaut kādā brīdī izdomāju, ka griezties atpakaļ gribas mazāk nekā turpināt braukt kamēr nokļūstu kaut kur, kur ir labs braucamais ceļš. Sakarā ar to, ka nebija plānots braukt nekur tālāk kā parasti (līdz Vakarbuļļiem), nekas līdzi man nav - ne drēbes, ne šampūns, tikai pareizais kārs un braucamais noskaņojums. Aizsūtiju bosam mailu, ka ņemu mazu atvaļinājumu un zvanus pāradresēju uz Fxp. Beigsies nauda un benzīns - atgriezīšos.