Top5 lietas, kas kaitina, sadzīvē ar sporta kāru.
5. Pogu zāģis. Apģērbam iztrūkstošo pogu mistērija šorīt tika atrisnāta - pateicoties savai stingrībai un asajām malām, drošības josta mēdz nozāģēt apģērba pogas. Džīforsošanās no sāna uz sānu pret siksnas kanti rezultātā: pogas = gone.

4. *stare* *stare*. Lūrēšana, izsauksmes vārdi un ar pirkstu rādīšana virsū. Ja iet bars ar gados svaigiem cilvēkiem, vismaz viens no tiem pievērsīs pārējo uzmanību manis garām pabraukšanas faktam. Un tad visi atkarībā no vecuma teiks "ooo" vai "eee", vai "eu, eu, eu". Gados vecāki nav īpaši prātīgāki, pietiek ar lohiem, kas atstāj novārtā savu iepriekšējo maršrutu, lai sekotu kādu laiku līdzi un ļautu saviem 3-8 pasažieriem izdvest "ooo" vai "eee", vai "eu, eu, eu". Pāris "gaiši" indivīdi brauc blakus ilgi jo ilgi un smaida, citi turpretī cenšas "nodemonstrēt", ka viņu izraudzītais auto arī var ātri braukt. Braucot cauri "sociālajiem rajoniem" nereti nākas likt roku acīm priekšā, kad kārtējais BMW (arī merši un Audi) ar 3 Vitālijiem, 2 Oļegiem, 1 Vladislavu, 2 Aļonām un 4 litriem "baltā" salonā, redzot mani pabraucam garām, sāk spīdzināt savu nogurušo motoru. Zināma cenšanās man neļaut iekārtoties tur, kur es gribētu atrasties gan ir vērojama tikai nepilnvērtības kompleksa nomāktos VW Golf utml. vadītājos.

3. ceļu kvalitāte. Skaidrs ka ceļi ir sūdīgi. Katru asfalta ielāpu, katru plaisu un katru kanalizācijas lūku var labi sajust gan caur stūri, gan caur mugurkaulu. Reizēm pat uz gluda tīra asfalta riteņi pamanās kaut kam pārlēkt pāri, tādos brīžos pie sevis nodomāju, ka kādam velosipēdistam laikam vējš izrāvis pāris matus. Pieļauju, ka uz laba seguma es varētu sajust 1 santima monētu. Ar ziemas riepām bija daudz ciešamāk nekā ar Goodyear Eagle F1, kuru sānsienas ir tik pat stingras kā protektora daļa. (ar MX-5 patiesībā bija diezgan līdzīgi, jo tam bija 17" colu diski ar plānām zemprofīla TOYO Proxes T1-S "miziņām")

2. where's the cupholder? Salonā ir vieta vienam mobilajam vai vienai kartona glāzītei ar kakao, vai eee... tas arī viss. Pārējo bagāžniekā, kurš gan ir pietiekami plašs (kā noskaidrojās, atgriežoties no Londonas, tur salien čemodāns, paliela ceļa soma un fotosoma). "bardačoks" ir starp vadītāja un pasažiera pleciem un tas ir diezgan niecīgs. Pie tā visa pierod diezgan ātri, arī pie skaļā motora var pierast (tukšgaita ir ap 1200 RPM, normāls darba apgriezienu diapazons ir 3500 - 7000 RPM un, taisnākos posmos, līdz pat 9000 RPM) un stingrā sajūga, bet tas viss "spraucoties cauri" lielpilsētas korķiem, kopā ar frustrāciju Nr. 3. nogurdina vairāk nekā teiksim tipisks "prātīgais" sedans. Kad ceļi ir tukši un līkumoti, šie mīnusi pārvēršas par plusiem, taču manā ikdienā tas nenotiek tik bieži kā gribētu.

1. satiksme. Mīļākajā līkumā, optimālākajā trajektorijā vienmēr atrodas kāds Touareg vai S80 vai A6 vai 7-series, kuram liekas, ka braukt tajā vietā ātrāk par 40Km/h = droša nāve. Vidēji statiskais vadītājs no līkuma baidās tā it kā būtu pie stūres Amerikā ražotam auto. Un lielākā daļa ikdienas braukšanu uztver nevis kā kaut ko patīkamu, bet kā pretīgu pienākumu (līdzvērtīgu miskastes iznešanai vai zeķu izkāršanai no veļasmašīnas). Nav brīnums, ka nevienam neienāk prātā pavākties malā un ļaut darīt savu lietu tiem, kuriem braukšanas process sagādā prieku. Ir pat vadītāji, kas iepriekšēju nodomu traucē kādam braukt ātrāk nekā paši uzskata par pareizu. Lēni cilvēki vispār kaitina. Kāds, kas 15 reizes apskata sava konta bilanci pie bankomāta vai arī ilgi domā kuras desas cik gramus kārojās RIMI gastronomijas nodaļā, kad tam aiz muguras jau gara rinda izveidojusies. Cilvēkiem vienalga, ka kāds steidzās vai vienkārši ir ātrāks - viņiem IR TIESĪBAS atrasties tieši šajā joslā, TIESĪBAS pārbaudīt savu konta bilanci cik tik reizes gribās, un TIESĪBAS pamatīgi apdomāt savu desas pirkumu un tā apjomu. Tirināšanās starp Pasātiem un Opeļiem uz Krasta ielas ir "viena no tām" frustrācijām. Reizēm satiksmē jūtos kā tāds motociklists, kurš pastāvīgi vēro vai kāds neizdomā pārkārtoties priekšā un vai visi viņu redz tuvojamies, un vai kāds spītīgi nenogriezīs ceļu, jo "Nav ko skriet, jaunais cilvēk!".