Garastāvoklis: | kaite sāk atkāpties |
Mūzika: | Massive Attack - Special Cases |
Requiem for a dream
Divas dienas ar pusi realizēju "night&day of the living dead" koncepciju, kas, pēc Fxp domām, precīzi atspoguljo manu saslimšanas pakāpi. Manuprāt arī. Uz mirkli jau domāju: "Netipiskaa pneimonija tomēr ir tikusi līdz Latvijai..." Nedaudzie plusi ietver divas brīvas no darba dienas un kaudzi saleech'ota stafa. Tai skaitā Requiem for a dream kas atstāja uz mani tik lielu iespaidu, ka vakar totāli slims tomēr vilkos uz pilsētu, lai parunātu par šo mūvi ar agressor, kas bija šīs filmas noskatīšanās iniciators. Līdz ko ienācu augstāk minētā frienda mājā, pārdomāju. Saruna par man tik tālo un agressoram, kas dzīvo "in tha hood" tik tuvo tēmu solījās būt pārāk banāla, sekojoši bezjēdzīga (itkā pārējās mūsu sarunas ir saturīguma etalons). Abi ar gt skatījās Final Destination 2. Mūvja fragments noskaloja nepatīkamās emocijas pēc "rekviēma" ievērtēšanas un mudināja ātrāk doties mājās un leechot pirmo daļu, kas arī nebija redzēta.