Damage
Weekendā tālredzīgi aizlasijos prom no Rīgas un jūras piekrastes kā tādas - Daugavpils šim nolūkam šķita ļoti piemērota. Pamodos svētdien, paskatijos pa logu uz pelēcīgo Daugavpils jaunbūvi, kaimiņa pagalmā dārza vietā zaru čupa. Stabiem karājas stīgas un kautkāds neprātis četrāpus turēdamis pie koku saknēm pārvietojas uz priekšu. Pabrokastojis pie milzīgā viesistabas (kur atrodas 5-tajā stāvā, tādēļ redzams ir tālu) loga, nolēmu aizstaigāt uz stāvvietu un apraudzīt Lanceru, kuru tālredzīgi biju atstājis drošākajā pārkingā. Plūdu draudi nav, jo mašīna atradās otrajā stāvā un koku arī blakus nav. Iet kājām un ar visām mantām galīgi negribējās tādēļ baudiju Riga Taxi (kuriem Daugavpilī ir filiāle) šofera kompāniju, kurš pie reizes pastāstija savu stāstu par naktī notikušajām šausmām. Skats kā "Escape from L.A." - visur mētājas atlūzas, žagari, zaro un jumtu gabali (tikai random ugunskuru nebija). Snītes suburbā viss bija vēl traģiskāk - elektroenerģijas brīnums tiem pamazāk sāka kļūt svešs un dažos pagalmos bija par dažiem satelītšķīvjiem vairāk nekā iegādāts.
Ar nolauztiem kokiem mani cēļā no D-pils uz Rīgu vairs nenobiedēsi, bet pļavas vidū gulošs uzpildes stacijas cenu stabs gan izskatijās impressive. Mezglā sasietas ceļazīmes un arī novērsa uzmanību - attiecīgi braukt god damn cirka kulbā, kura sver nieka 1050Kg pie stipra sānu vēja ir neprāts. Stūri nācās turēt pagrieztu par 30 grādiem vēja virzienā un vēl krasāk katru reizi, kad izbrauc no krūmu vai māju aizvēja. Jauki. Daiļrunīgā RadioSWH ziņu diktore zvērēja, ka Rīgā ir "pilnīgs čau" un pilsētā iebraukt pa krasta ielu centrā (kur ir dislocēta mana mājvieta) nesanāks, taču, kad sasniedzām galvaspilsētu, tur viss izskatijās daudz mierīgāk nekā tajā pašā Daugavpilī un pa ceļam no tās.