Nav tāda lieta kā `postošas iespējas``. Ir dunduki kuri parastās iespējas izmanto postoši, tas ir tas pats vecais piemērs ar nazi, var griezt maizi var cilvēkus.

Otrkārt ir pilnīgi vienalga kā nosauc to ko mums parāda zinātne - par dabu vai kā citādi, galvenais ir ka tas darbojas un dod augstāk minētās iespējas.

Nu un kā novērst dunducismu - tā vienkārši ir vēl viena zinātnes nozare, smadzeņu pētīšana.

Vēlreiz pārliecinos ka liela daļa no filozofijas ir neesošu jautājumu risināšana, šajā gadījumā Heidegers laužas atvērtās durvīs, tur vispār nav nekādas problēmas.

(Reply to this) (Thread)

kamēr es pārliecinos, ka esmu nepelnīti atstājusi novārtā filozofiju, jo nespēju lasīt Kantu vai Huserlu. Bet nē, izrādās tik daudz kā interesanta arī manam līmenim, vienkārši sākts nepareizi. Cik tomēr svarīga ir ievirze. Eh, būtu dzīvē vairāk laika :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu tas ka tajā filozofijā ir daudz kā interesanta ir skaidrs

(Reply to this) (Parent)

Tikai daudz kā arī tāda kas nemeiko sensu, tas ir šis gadījums, sēdēt un baiļoties par to ka zināšana var nodarīt ļaunumu ir labākajā gadījumā neproduktīvi un veikt kaut kādas proaktīvas darbības zināšanas ierobežošanai ir noziegums. Viens no smagākajiem vispār.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

o, bet nav ne sēdēšanas ne baiļošanās (varbūt par daudz iesecināji lasot mapata komentāru) vai vēlme ierobežot zināšanas. Gluži otrādi, paplašināt it kā atkāpjoties atpakaļ un pajautājot, kas vispār ir tas ko es daru? Vai to var darīt arī citādi?
Ja nemaldos, pats esi savulaik kaut kur komentējis, ka tā ir kļūda, domāt, ka mēs jau visu zinām, visu esam atklājuši. Vienkārši šis ir līdzīgs mēginājums filozofijas lauciņā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Okej nu tur seconājumu gaita ir apmēram tāda: Ja tas ko es daru/ izpētu ļauj iegūt paņēmienus kā darīt lietas un palielina manu varēšanu, tad tas ir patiess tādā mērā kādā strādā. Var pajautāta a kā tad ar Ptolemaja epicikliem, strādāja [ļāva rēķināt planētu orbītas] bet bija pamatā aplama teorija par to ka zeme centrā. Atbilde: Pareizā teorija [saule centrā] dod vairāk varēšanas, ļauj rēķināt precīzāk un vienkāršāk, tātad ir patiesāka.

Bet citādi jā, mēs vienmēr zinām daļu, tikai tā daļa aug un ja esamība ir bezgalīga tad šāda situācija vienkārši būs vienmēr. Tikai apstāties nevajag. Tas ir kā ar haizivi, viņa nevar apstāties jo tad nosmaks. Mums līdzīgi :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mhm, zemi izņemt no centra ir labs piemērs, jo tas balstās uz sākotnēji kļūdainu, bet cilvēciski saprotamu pieņēmumu, ka viss griežas un darbojas ap mums.
bet varbūt tieši nav jēgas skriet, jo esamība tāpat ir bezgalīga. var atrast laiku arī paslinkot :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Paslinkot ir svēta lieta, visādi citādi ir labi pieņemt mērus lai paši esam bezgalīgi un varoši, citādi mēs izbeigsimies.

(Reply to this) (Parent)

Es domāju, Heidegera citāts nav par iespējām, kas ir postošas burtiskā nozīmē (patiesībā būtu interesanti zināt kāds vārds lietots oriģinālā), drīzāk “postošas” tādā nozīmē, ka liek mums kaut ko būtisku par dabu palaist garām, palikt neziņā, tumsā.

Var jau teikt, ka “filozofija risina izdomātas problēmas”, tomēr atbildes uz jautājumiem, ko filozofija risina, ir būtiskas pietiekami daudziem. Piemēram, par cilvēka vietu pasaulē - vai Tev pietiek ar skaidrojumu, ka cilvēks ir saprātīgs dzīvnieks? Man nē. No šīs vietas es varbūt vispār tikai gribētu sākt jautājumus uzdot.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par vietu. Mēs esam saprātīgas būtnes => mēs paši nosakam savu vietu, jo mēs vairāk zinam jo plašākas iespējas noteikt, mazāk esam atkarīgi no visa kā tāda kas nav mēs.

(Reply to this) (Parent)