Okej nu tur seconājumu gaita ir apmēram tāda: Ja tas ko es daru/ izpētu ļauj iegūt paņēmienus kā darīt lietas un palielina manu varēšanu, tad tas ir patiess tādā mērā kādā strādā. Var pajautāta a kā tad ar Ptolemaja epicikliem, strādāja [ļāva rēķināt planētu orbītas] bet bija pamatā aplama teorija par to ka zeme centrā. Atbilde: Pareizā teorija [saule centrā] dod vairāk varēšanas, ļauj rēķināt precīzāk un vienkāršāk, tātad ir patiesāka.

Bet citādi jā, mēs vienmēr zinām daļu, tikai tā daļa aug un ja esamība ir bezgalīga tad šāda situācija vienkārši būs vienmēr. Tikai apstāties nevajag. Tas ir kā ar haizivi, viņa nevar apstāties jo tad nosmaks. Mums līdzīgi :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mhm, zemi izņemt no centra ir labs piemērs, jo tas balstās uz sākotnēji kļūdainu, bet cilvēciski saprotamu pieņēmumu, ka viss griežas un darbojas ap mums.
bet varbūt tieši nav jēgas skriet, jo esamība tāpat ir bezgalīga. var atrast laiku arī paslinkot :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Paslinkot ir svēta lieta, visādi citādi ir labi pieņemt mērus lai paši esam bezgalīgi un varoši, citādi mēs izbeigsimies.

(Reply to this) (Parent)