Līdzīgi kā Blēza Sandrāra dzejolī Lieldienas Ņujorkā

https://satori.lv/article/lieldienas-karosta

(Reply to this) (Thread)

Paldies par asociāciju. Man no visa šis:

"Kopš neesat vairs ķēniņš, Kungs, nekas nav izmainījies.
No Jūsu krusta ļaunums kruķi sev ir uztaisījis."

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es tieši šo pašu izkopēju, gribēju atbildēt! Par sevi saprotu, bet kāpēc Tev?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jo šāda vilšanās man nav sveša. cilvēka mūžīgais kāpēc :) un tev?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Skaidrs, sapratu! Kā nakts, pēc kuras nāk rītausma, vai ne?

Tagad, kad Tu tā saki, varētu teikt, ka man šī vilšanās vienkārši nekad nav pārgājusi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Redz, tur jau ir tā lieta, ka tā varbūt nemaz nebija. Esi taču dzirdējusi par gnostiķiem, piemēram? Šķiet, agrīnie kristieši daudz vairāk pievērsa uzmanības pašai mācībai, nekā tikšanai "pestītiem caur Jēzu". Protams, līdz mūsdienām maz kas no tām tradīcijām ir nonācis, jo katoļu baznīca to visu tūkstoš gadus ir sistemātiski mēģinājusi iznīdēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu bet tas jau ir iekļauts arī mācībā:
"Skolotāj, kurš ir pats nozīmīgākais bauslis bauslībā? Jēzus atbildēja: Mīli Kungu, savu Dievu, ar visu savu sirdi, ar visu savu dvēseli un visu savu prātu. – Šis ir pats lielākais un pirmais bauslis. Bet otrs ir tam līdzīgs: mīli savu tuvāko kā sevi pašu." Mt 22:36-39
Es skatos uz baznīcas attīstību bez pieņēmuma, ka kaut kur bija fundamentāla kļūda un novirzīšanās no sākotnējā virziena, kuru būtu vajadzējis novērst. Savulaik interpetācijā izvirzījās ariāņi, tagad kādi citi. Ja liekas, ka katoļi kaut ko sajauca, vienmēr paliek pareizticīgie. Bet tam kurš novirziens ir pareizāks, īsti nav nozīmes šajās manās pārdomās. Tas ir vairāk par cilvēka spēju robežām mīlēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man liekas, ka tās nav vienkārši interpretācijas atšķirības, bet gan ticības pārdošana par zeltu un varu, par vietu pie galda. Pareizticīgie jau to arī izdara savā pusē. Var strīdēties, vai tas varbūt ir darīts cēlu nolūku vārdā, taču, manuprāt, tas vienmēr arī ir tas mirklis, kad tiek pavērtas durvis ļaunumam.

Par cilvēku gan es esmu drošs, ka mūsu mīlestībai un spējai vienam otru saprast robežu nav (vai tad mēs neesot radīti pēc dieva ģīmja un līdzības?). Mēs vienkārši dzīvojam apjukumā un bailēs, un skatoties uz pasaules ceļiem pārāk aizraujamies ar laicīgiem niekiem. Kad mūs kaut kas sāpina, tā vietā, lai no tā mācītos just citiem līdzi, mēs ļaujamies dusmām, un tālāk sāpinām tos, kas mums tuvi, pārvēršot to par mūžīgu ciešanu ciklu. Mēs katrs esam tā pazudusī avs.

Un tieši tāpēc mums tik ļoti būtu nepieciešama mācība, skolotājs, un garīgā prakse, kas ļautu atklāt un pilnveidot dieva valstību sevī. Tā vietā, baznīca gadu tūkstošus svētī varenos, attaisno netaisnību, bet cilvēkus pašus padara par grēkāžiem.

P.S. Atvaino, ja pārāk pēc sprediķa, varbūt nedaudz aizrāvos. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man pret sprediķiem nav iebildumu :) spējai robežu nav, bet tas nenāk viegli. Baznīca jau arī sastāv no cilvēkiem. Un kā cilvēku kopienu, manuprāt, to nevajag idealizēt. Esmu diezgan stipri pārliecināta, ka jauna "mācība, skolotājs, un garīgā prakse, kas ļautu atklāt un pilnveidot dieva valstību sevī" ar laiku saskartos ar tiem pašiem izaicinājumiem un klupšanas akmeņiem ar kuru saskaras tagadējā baznīca un atkal cilvēki sapņotu par ko citu labāku un tīrāku.
Taču tāda kāda nu šī baznīca ir, tā ir telpa caur kuru gan vieglāk noturēt saikni ar dievišķo gan būt kopā ar citiem ticīgiem cilvēkiem. Šo telpu var gan uzlabot gan sagraut caur atrašanos tajā. Varu piekrist, ka baznīcas pārstāvju lielākais izaicinājums ir neizmantot savu varu ļaunprātīgi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Droši vien ir tā kā saki. Es tikai esmu sarūdzis par mūsu sabiedrības bēdīgo garīgo stāvokli par spīti materiālajām iespējām. Manuprāt, baznīcām (domāju organizācijas, ar savu vadību un politiku, nevis cilvēkus draudzēs) jāuzņemas gana būtisku daļu vainas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Manuprāt, liberāļiem, marksistiem, Sorosa fondam un krievu okupantiem jāuzņemas būtiska daļa vainas par LV nožēlojamo stāvokli.

(Reply to this) (Parent)

par šo jauno tīrāko mācību man šķiet ir jauka grāmata Airisas Mērdokas "Zvans".

(Reply to this) (Parent)

Jā, kaut kā tā.
Tā var gadīties, pieņemu, ka tas tev aiz labas sirds.
Jautājums, kas man nav pārgājis ir kāpēc, ja vajadzēja iemācīties mīlēt vienam otru, kristieši bez piepūles iemācījās mīlēt tikai Jēzu. Tālāk sākās grūtības.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā lieliski uzrakstīja Talebs, 'no detected evidence' nav tas pats, kas 'proof of absence'.
Jēzus aicināja lūgt slepenībā un arī mīlestības darbus darīt tā, lai 'labā roka nezina, ko kreisā dara'. Proti, neplātoties. Baznīcās palīdzību grūtībās nonākušajiem praktizē aizvien, dublējot sociālo dienestu funkcijas, tikai daudz neformālāk un cilvēcīgāk. Vienkārši par to neviens plašāk neuzzina. Un pat ja tas tiktu darīts ar lielu publicitāti, tā medijiem nebūtu ziņa, ko pārdot. Labi pārdodas tikai sliktas ziņas, jo tās caur bailēm ierosina spēcīgāko - pašsaglabāšanās instinktu.
Tā ka ar baznīcu viss nav tik slikti kā varbūt izskatās. Ar mediju satura izvēles selektivitāti gan.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

protams, tev taisnība. Arī mūsu draudzē tiek organizēta dažāda veida labdarība, vientulo senioru apciemojumi, trūcīgākajām ģimenēm un kalpotājiem laiku pa laikam atrodas kāds veids kā palīdzēt uzlabot ikdienu. Divu bērnu jaunajai māmiņai, kuras vīrs negaidīti aizgāja bojā, draudzes locekļi uzņēmās bērnu pieskatīsanas dežūras, kamēr viņa gāja autoskolā utt.
Bet es ne gluži par to. Tās vairāk manas pārdomas runājot ar saviem līdzbiedriem, kuri nepieslēdzas nevienai no labdarības izpausmēm, par emocionālo izdegšanu dodot un, nujā, domājot arī par sevi.

(Reply to this) (Parent)