| Augļojieties un vairojieties! |
[May. 24th, 2012|03:25 pm] |
Biedrs termostats še pasviedis ļoti jauku pastāstu par īsteni ticīgu septiņpadsmit bērnu māmuļu.
Jauks raksts, es pavisam nopietni šādus cilvēkus visnotaļ atbalstu un uzmundrinu. Man pašam bērnu nav un droši vien arī nebūs (ko nu sev melot, vai ne). Mani nekrata tas, kas man vecumdienās pados ūdens glāzi: ja vajadzēs, nolikšu pie gultas lielo ūdens bunduli. Taču mani pavisam nopietni uztrauc tas, vai kāds man maksās manu godīgi nopelnīto pensiju. Es maksāju gana brangus nodokļus, lai laimīgā ģimene varētu tos sīčus uzturēt. Tad nu es sagaidu, ka tie sīči, kad paaugsies, pratīsies un atmaksās man ar to pašu.
Tiesa, atšķirībā no laimīgās māmuļas, man nav itin nekādu iebildumu pret divu bērnu ģimenēm. Tas ir pavisam normāls skaits. Pašreizējo ļaužu skaitu paturēt vajag: ja visi pārmetīsies uz vienbērnu ģimenēm vai kļūs par tādiem reproduktīviem razpizģajiem kā jūspadevīgais, mēs aši vien atgriezīsimies pie augstāk minētā jautājuma: bet kas maksās pensijas? Bet, ņemot vērā, ka zemeslode nav no gumijas, pārlieku savairoties ar nav tā prātīgākā doma.
Bet nu vienai lietai nekādi nevaru piekrist. Laimīgā māmuļa stāsta, ka ļaudis netaisot daudz bērnu tāpēc, ka viņiem nebūšot naudas viņus visus pabaŗot.
Pilnīgas muļķības, biedri. Grūti iedomāties kādu apgalvojumu, kas būtu acīm redzamākā pretrunā faktiem. Tas taču ir tik elementāri: apskatieties, kuŗās valstīs sievietēm dzimst visvairāk bērnu un kuŗās -- vismazāk. Visvairāk dzimst trūcīgajās Āfrikas valstīs, vismazāk -- pārtikušajās 1. pasaules valstīs. Kā no tā var atvasināt "bērni nedzimst, jo nav naudas" -- nekādi nesaprotu.
Bērni nedzimst tiem, kas ir gana pārtikuši, lai no viņiem izvairītos. Bērni nedzimst tiem, kam nav vajadzīgs bērnus sūtīt kartupeļu vagā. Bērni nedzimst tiem, kas domā, ka "cilvēka cienīgai dzīvei" nepieciešama automašīna, vasarnīca un dzīvoklis Purvciemā. Tiem, kam milzīgs labklājības sasniegums ir pašiem sava govs, bērni dzimst uz urrā.
Bērni nedzimst tāpēc, ka potenciālās jaunās māmiņas ilgāk studē un pēc tam būvē karjēru. Ja jaunā māmiņa ap trīsdesmit ir izdomājuse, ka nu vajadzētu taisīt bērnus, diez vai var paspēt uztaisīt 17 gabalus -- drīzāk viņa tiks pie diviem, varbūt trim. Un tas, kā jau minēju, ir ļoti labs skaitlis.
Bērni nedzimst tāpēc, ka ir zema zīdaiņu mirstība. Ja vecākiem ir viens vienīgs bērns, ir ļoti liela iespēja, ka šis vienīgais viņiem vecumdienās pienesīs to proverbiālo ūdens glāzi, nevis nomirs trīs mēnešu vecumā no plaušu karsoņa. Rezerves vairs nav tik svarīgas.
Citiem vārdiem sakot, bērni nedzimst tāpēc, ka mēs esam sasnieguši pietiekami augstu dzīves līmeni.
Es te nesaku, ka valsts dēmogrāfiskajai polītikai nav nozīmes. Kaut kā taču jāpamudina tie pārtikušie jaunieši tomēr uztaisīt tos divus, varbūt arī trīs bērnus. Taču, ja mēs te domājam -- būtu tik nauda, visi taisītu augšā četrus un piecus bērnus, latviešu tauta plauktu un zeltu -- tā nebūs. Protams, vienmēr ir izņēmumi, bet, kā teiktu Einars Repše, visā visumā daudzbērnu ģimenes ir noteiktu sociālekonomisko apstākļu produkts. Bet mums šie apstākļi jau ir gaŗām un, cerams, uz neatgriešanos. |
|
|