Sviesta Ciba |

aanticulturee (

aanticulturee) rakstīja,
@ 2006-06-15 16:08:00

Kas tad īsti ir būtisks?

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	kreiza 2006-06-15 16:32 (saite)
	Apmierinātība ar sevi un dzīvi...:) (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	aanticulturee 2006-06-16 16:08 (saite)
	Apmierinātība tā īsti nedefinē mērķi un virzību. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

kreiza
2006-06-16 16:31 (saite)

Tu jautāji, kas ir būtisks, nevis, kāds ir mērķis... Lai gan no tā- vai esi, vai neesi apmierināts, arī izriet mērķi un virzība... Ja ar kaut ko neesi apmierināts, tad centies to mainīt, vai ne tā? Ja, viens dzīvojot, Tu jūties slikti, tad Tev būtiskas ir attiecības. Ja, dzīvojot ar kādu kopā, Tu jūties slikti, tad Tev būtiska ir sava telpa... Un, ja pirmajā gadījumā Tu meklēsi cilvēku, ar ko būt kopā (mērķis- atrast cilvēku), tad otrajā gadījumā Tu meklēsi iespējas pabūt viens (mērķis- atrast, kas šai vēlmei pamatā, un, kā ar pēc iespējas mazākiem zaudējumiem to apmierināt)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	aanticulturee 2006-06-16 16:47 (saite)
	Tas, ko Tu saki, vairāk ir par ērtībām un iekārtošanos dzīvē. Vienkāršības labad pieņemsim, ka cilvēks jau atrodas savā ideālajā attiecību (un arī materiālajā utt.) statusā. Kas viņam ir būtisks pēc tam? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

kreiza
2006-06-16 17:06 (saite)

Nav jau tā augšējā punkta, kurā pateikt- viss, tālāk attīstības nav. Ideāli skaidrs spogulis nākamajā brīdī jau būs apputējis, bet pēc brīža jau nokritis un saplīsis... Visu ir jāuztur, jāatjauno, jāattīsta... utt. utjpr. Un tas, ka es piemēru paņēmu no attiecību jomas, tas neko nenozīmē, tikpat labi var paņemt garīgo jomu- ir cilvēki, kas jūtās neapmierināti tādēļ, ka neredz dzīvei jēgu, un tad viņiem būtiski ir to atrast vai arī apjaust, ka tas viss ir pupu mizas. Man kādu laiku svarīgi bija atrast savu dievu, kam ticēt, un traki atbrīvojoši bija saprast, ka tas viss ir cilvēku izdomājums un ka nav cita dieva kā pati dzīve...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

aanticulturee
2006-06-16 21:05 (saite)

Par augšējo punktu un ceļu uz to -- ar būtisku es domāju kaut ko tādu, kas būtu pilnīgi neatkarīgs no šāda punkta, lielā mērā nesaistīts ar cilvēka vajadzību piramīdu. Varbūt mazliet saistīts ar Tevis minēto jautājumu par jēgu, bet tā drīzāk ir nevis jēga, bet iekšējā virzība. Kustība, kas paliek pāri, ja atmet visas citas kustības, kaislības, intereses, nepatikas, utt.
Ja es prastu to noformulēt, droši vien būtu vismaz pusceļā uz atbildi...

>nav cita dieva kā pati dzīve...

jā, bet dzīvei ir virspuse un ir dzelme

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	kreiza 2006-06-16 21:16 (saite)
	Kāpēc Tu esi pārliecināts, ka kaut kas tāds vispār ir? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	aanticulturee 2006-06-28 09:57 (saite)
	Neesmu pārliecināts, ka ir. Bet, ja ir, būtu labi atrast un saprast. Un šķiet, cilvēks pēc savas uzbūves nevar bez tā iztikt. Ja nesameklē, tad vismaz izdomā. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	kreiza 2006-06-28 10:54 (saite)
	Izklausās, ka Tu zini vismaz kādu izdomātu variantu... Kāds tas būtu? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	aanticulturee 2006-06-28 18:50 (saite)
	Nē, izdomātie varianti ir tieši tas, no kā cenšos izvairīties. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: