Jā, laikam jau tā Lielās Dabas apziņa ir tā, kas ļauj pieņemt sevi ar visiem instinktiem (interesanti, cik biologu ir nonākuši trakomājā... :) Nezkāpēc man šķiet, ka ļoti maz). Tad kad dabas procesi ir ķluvuši par tavējiem, tad tu savu asti negribi vairāk grauzt.

Bet tā klusuma nepanešana - tā nemaz nav tik reta kaite. Diezgan bieži nācies dzirdēt, ka nav labi sevī pārāk dziļi ieskatīties, jo var kaut ko TĀDU ieraudzīt... Labāk iedzert.