Padzīvojām zaļi, bet tagad pietiek.
Baisais nogurums. Derētu kaut ko vēl izdarīt. Bet varbūt rīt celties.
Industrija nokaitinājusi un iedzinusi kaut kādā mazvērtības kompleksu grotā, kur kā bļauj tā atskan. Vajadzēja praktisku amatu mācīties. Vai jāpārkvalificējas. Par krāsotāju varētu.
Uz laukiem ar neesmu bijis pēdējās brīvdienās. Toties biju uz teātri pēc 10 gadu pauzes. Tā notiek, ka dzīvē gadījies strādāt Smiļģa ēnā. Trauma uz mūžu tā sacīt.
Svētdien aizbraucu tepat līdz Mazajam Baltezeram. Tukšais. Pārsala rokas un pazaudēju iemīļoto šūpiņu.
Rudens, īsāk sakot, pilnā savā skumjajā dumjumā.