Mūzika: | Kula Shaker: 108 Battles (Of The Mind) |
Kā es braucu robežsargus lūkoties
Vakar pašā novakarē iegriezos Orange bārā, lai nokārtotu pāris lietas, kādam kaut ko atdotu, no kāda kaut ko paņemt, kā arī, labi nemelošu, piešautu mēlei rūgtumiņu. Ap pulkstens pusdemitiem bāra apsargs nāca klajā ar gluži neticamu piedāvājumu, sak:"Dafai aabols piljiijam šovfakar uz Valku!" Maigi izsakoties es sākumā domāju, ka zēnam kaut kas ar galvu aizgājis kreisi. Taču pēc sīkāka plāna izklāsta atklājās, ka šamējam vajag aizbraukt uz savām lauku mājām, kaut ko nolikt, kaut ko paņemt un žviuks atpakaļ uz Rīgu, un, kā zināms, tik lielus ceļa gabalus pa nakti kaut kā vienam negribās braukt.
Nu aizbraucām. Galamērķi (kas starpcitu nav gluži Valkā, bet kādus kilometru desmitus uz jūras pusi pie pašas robežas) sasniedzām ap pusvieniem.
Nu mīļie tur ir tāda ziema.. eh.. Kupenas līdz ausīm, apsniguši koki, svaigs gaiss un viss pārējais ko Jūs varat iedomāties piederīgu fucking skaistai ziemai laukos.
By the way, man tika nodemonstrēts Latvijas/ Igaunijas robežstabiņš, kas atrodas metrus 100 no mājas. Robežsargus gan kaut kā nemanīja, šamējie caur mājas pagalmu reizēm braukājot + staigājot.
Kā plānots galā uzturējāmies nepilnu stundu un žviuks atpakaļ uz pelēko, smacīgo Rīgu. Mājās biju 3:20. Otaki kāds piedzīvojums.
Bet, lai neputrotu galvu un narastos pārpratumi- šī ir tā vieta