Road tripin 2
Sestdien kā gadījās kā ne 4 personas tajā skaitā arī es visā savā ābolībā devās ceļojumā uz Mordangas mežiem. Nodrošinājāmies ar visa veida siltumu glābjošiem pribambasiem un devāmies ceļā. Galamērķī nonācām neilgi pirms tumsiņas, kas izskaidrojams ar faktu, ka doma par ekspotīciju radās aprox četros pēcpusdienā. Pa ceļam, no braucamās daļas saskatāmajās ūdenstilpnēs tika novērota parādība, ko tautā mēdz saukt par ledu, taču tas nemazināja mūsu ceļotprieku, neskatoties uz to, ka apmešanās tika paredzēta pie ezera, meža vidū.
Nu tātad. Nonākuši galamērķī mēs protams konstatējām, ka viss ezers ir aizsalis un, sasodīta būšana, laikam nekas no laiskas vakara peldes nesanāks. Ālinģi cirsts ar tā kā dukas nekādas. Līdz ar to, pēc neilga laiciņa kad mūsu dižais iglu bija uzsliets, uguns iekurta, mēs ļāvāmies laiskai dirnēšani pie ugunskura lēni malkojot ugunsdziru. Taču ir jāatcerās, ka mēs to darījām ne jau apreibināšanās nolūkos, bet lai izdzīvotu, jo kā zināms ar ugunsdziras palīdzību asinis neaizmieg. Un ar dvaku ja vajag var lāci nosist.
Par tālāko notikumu norisi var strīdēties tādēļ aprobežošos ar dažām atziņām un novērojumiem, kas uzplauka pie Prometeja cilvēcei atnestās dāvanas.
1. Mordangas meži ir visumā tumša vieta. Un naktīs tur ir kluss kā kapā. Amerikāņu filmās teiktu: "I don't like this place. It's too quite.."
2. Mežos dzīvo Mordangas Dibenlaiža, kas brīžos, kad tu lielajās vajadzībās satupies, nolaiza tev dibenu. Bet mēle viņam kā smilšpapīrs.
3. Lai čura nesasaltu, nokārtojoties vajag ātri pārvietoties.
4. Izdzertais ugunsdziras daudzums ir tieši proporcionāls vēlmei filmēt mēnesi un tā krāterus, nevis visādas citādas daudz interesantākas sociālas padarīšanas.
5. Sociālās tēmas apskatot, tika izpausts visumā pārliecinošs secinājums: Vai nu ir cilvēki, vai nu nav cilvēki. Jātzīmē, ka runa bija par cilvēku raksturu dažādību.
6. Pa nakti ārā tomēr ir sasodīti auksts.
7. Un visu beidzot: Neskatoties uz 6. punktā minēto, jau var nakšņot teltīs. Protams, ja labi nopakojās.