Ar hipo versiju tā arī ir. Man reizēm liekas, ka lielai daļai depresīvu ļautiņu derētu TSH pačekot, jo pat sīka hipotireoze var nonest jumtu, nojaukt personības iezīmes, turklāt uzkrītošās pazīmes iestājas dikti vēlu. Man vairogdziedzeraa izņemšanas, radioterapijas un hormonu tūlītējas neaizstāšanas iespaidā TSH vienubrīd bija sakāpināts līdz apmēram 70, biju lēns, īgns, uzburbis un bēdīgs, uz tualeti un dušu knapi aizklunkurējošs krupītis ar sausiem elkoņiem un daudzām žēlabām tajos īsajos brīžos, kad nebiju aizmigusi :D Un aktīvas T4 hormonterapijas iespaidā (ir pacienti, kuriem vajag TSH rādītāju supresēt līdz apm. 1) var izbaudīt arī pretējo versiju - hiperaktīvu, svīstošu, maķenīt nervozu svaru zaudējošu krupīti ar sirdsklauvēm :D Un ģimenes locekļu vidū ir redzēts variants, kur ir iestājusies pavisam strauja hipertireoze - oij, smagi! Viesulis un vējš vēl ir maigi teikts, drīzāk - tornado :D