Pāris fenomeni, kas zirgu mazliet uzkarsē, īpaši agregātstāvoklī "sesija", kad viegls uzsiluma līmenis ir per se.

Kad esi par ko sakaitināts, kāds ņem un pasaka: "Don't be angry." "I am not angry. I'm annoyed" "Don't be annoyed. I don't like annoyed you." Nu paldies, ka tev nepatīk. It kā uzsaukums - neesi sakaitināts! - sakaitinātības brīdī kaut jel ko mainītu. Jā, cilvēki paliek sakaitināti tā pat vien bez iemesla un jēgas. Kāpēc kādam ir jānorāda,  lai viņš nav tāds, kāds viņš šobrīd ir.

Mani tiešām sāk besīt visa tā glorificētā reflektēšana par grūto medicīnas studentu dzīvi. Ir smieklīgi, ja tiek pajokots par īpatnībām, kas raksturīgas medicīnas studentiem, bet tāds salkans patoss par "ak, kā mēs te cīnāmies ar jūsu dēļ". zirgu tas nu jau kaitina.

Šejienes studenti bieži vien saka,  ka atzīme man nerūp, es tā pat zinu, ko es  zinu. Pirmkārt, tas ir kaut kādā mērā nepareizi, jo,  ja jau tu zini,  tad kādēļ nevaru to tā teikt 'pierādīt' eksāmenā? Tur tomēr pretī ir kāds, kas arī kaut ko par to zina un gan jau ka varēs novērtēt faktu, ka tu zini.  Otrkārt, ja jau mācies zināšanu pēc, tad kādēļ vienīgais no kā mācies ir pagājušo gadu jautājumi ar atbildēm? Kas principā ir iemācīties nolikt eksāmenu,  nevis zināt priekšmetu.

Īpaši sesijā zirgu tracina a la LP tipa ieraksti - kā es jūs visus mīlu, paldies, paldies, ka esat...  blā blā blā. Kaut kāda gut feeling saka, ka tas ir fake un vairāk sevis pēc rakstīts. Nezinu, tracina.