ja tev ir skaidrs viedoklis par kaut ko (vakariņas ir negaršīgas) vai neizkropļota attieksme pret faktu, ka kaut kas ir noticis (tu esi apēdis pēdējo cepumu), tad gadījumā ja tu uz jautājumu - kā garšo vakariņas? vai tu apēdi pēdējo cepumu? atbildi pretēji tam, ko domā, tad, domāju, piekritīsi, ka tu melo.

Man šķiet, melošanas spējas ir sadalītas normālsadalījumā, kas nozīmē, ka ir cilvēki, kam nesanāk, ir cilvēki, kas ir patoloģiski meļi un tad ir lielais vairums pa vidu. Un mani neinteresē ekstrēmi, mani interesē vidus daļa, kura, pieņemu, spēju ziņā fluktuē.

Self deception, protams, ir melu forma. Tomēr, tā kā tā ir iekšupvērsta, kāda man daļa par to?
Es jautāju par apzinātu vēlmi apmānīt mani par kaut ko. Apzināta vēlme, lai es noticētu kam nepatiesam jeb meliem.