nu jā, kaut kā jau var nomanīt to patiesīguma momentu...
runā, lai taptu sadzirdēti, ai tā tāda dīvaina vadātāja sajūta kāpēc nesaka kā ir, jo kauns, bet ļaujas tikt uzminēts, jo tad redz nav jājūtas vainīgam, ka apgrūtinājis ar savu sāpi. Kaut kāds tāds hočetsa, da koļetsa...
Iemācītās dubultspēles, bailes parādīties vājam... nevelti sākotnēji minēju "Puikas neraud" tēzi