koka zirgs
Vācu rakstnieks un Nobela prēmijas laureāts Ginters Grass uzrakstījis dzejoli, asi kritizējot Izraēlas politiku pret Irānu. Viņa darbs publicēts 4. aprīlī vienlaicīgi vairākos preses un interneta izdevumos – sākotnēji vācu laikrakstā “Sueddeutsche Zeitung”, bet tā atdzejojumi – amerikāņu laikrakstā “ The New York Times”, itāļu “La Repubblica” un spāņu “El Pais”. Dzejoļa nosaukums ir "Wasgesagt werden muss" ("Kas ir jāpasaka"). Tajā Grass apsūdz Izraēlu centienos iznīcināt Izraēlas tautu un trauslā pasaules miera apdraudēšanā. Nobela prēmijas laureāts skaidro, ka iepriekš viņš atturējies no atklātas Izraēlas kritizēšanas, baidoties no apsūdzībām antisemītismā. "Bet "rītdien var jau būt par vēlu", un Vācija var kļūt par nozieguma līdzdalībnieku, brīdina rakstnieks, norādot uz pagājušajā mēnesī parakstīto vienošanos, kurā Berlīne apņemas pārdot Izraēlai jau sesto "Dolphin" klases zemūdeni, kas var tikt aprīkota ar kodolieročiem. Pēc dzejoļa publikācijas Grass tik tiešām apsūdzēts antisemītismā, neaizmirstot atgādinot arī faktu, ka rakstnieks savulaik dienējis SS. Dzejolis, protams, izraisījis negatīvu reakciju arī no Izraēlas valdības puses. “Jāsaka, ka ebreju apsūdzēšana rituālās slepkavībās pirms Lieldienām, ir Eiropas tradīcija" Izraēlas Berlīnes vēstniecības misijas vadītāja vietnieka Emanuela Nahšona citē ziņu aģentūra AFP. "Agrāk tās bija kristiešu bērnu asinis, ko ebreji izmantoja macās, tagad tā ir Irānas tauta, ko ebreju valsts it kā grib iznīcināt."
no Satori, bet tas pat nav svarīgi no kurienes.

kā zirgam riebjas, ka eksistē šādi bubuļi kā apsūdzība antisemītismā, kas liedz iespēju analizēt šodienas situāciju. turklāt smieklīgi, ka Grass tiešām esot saņēmis šo komplimentu.
pat ja viss ir acīmredzams un puses īpaši neslēpj savas kārtis...
tad jau vēl atrodas iespēja pateikt, ka, lūk, kaut kad, kaut kas tur bija ar SS un argumentus varam neņemt vērā. ļoti "loģiski", zirgaprāt.

ieraksts tapis, lai paustu dziļu riebumu pret tik klaju agrumentācijas kļūdu. ne jau tik plašos ūdeņos to var pieļaut. būtu laiks abstrahēties no visādām emocijām/vēstures lokiem u.c. skatu aizmiglojošām lietām, bet skaidri un neitrāli analizēt faktus. tā it kā darbotos valsts nezināmā1 un valsts nezināmā2.