Neesmu redzējis, tāpēc nevaru neko konkrēti spriest par šo izstādi.

Bet ģenerālās līnijās: uzstādījums uz provokāciju 95% gadījumu ir radošās impotences apliecinājums. It īpaši tāpēc, ka šokē parasti ar pašām primitīvākajām lietām, š.g. - seksu. Tikai ļoti reti t.s. "provokatīvie" darbi ir apveltīti arī ar citām vērtībām. Otrkārt, provokācijas visbiežāk ir cieši saistītas ar sociāli-politiski-vēsturisko kontekstu, kā rezultātā tām ātri beidzas derīguma termiņš - tas, kas vakar bija provokatīvs, šodien ir meinstrīms.

Minēto iemeslu cenšos izvairīties no mākslas pasākumiem, kas sevi reklamē izmantojot provokācijas retoriku.

Un ironiskā kārtā, smagās mūzikas koncerti, kuru specifiskās estētikas dēļ lielākā daļa sabiedrības diezgan droši dēvētu par šokējošiem, nekad netiek reklamēti izmantojot šo retoriku.