Laiks atnāca citā uzvalkā, bet tomēr tas pats.
Viss vienmēr ir sācies ar sniegu un beidzies ar vasaras sauli. Tur tas ir-  Laiks ar zilām acīm. Tādas tam vienmēr ir- visu redzošās un vienmēr vienādas. Pazīšanās zīme. Un putnam ļauts šodien atrasties pie zilām debesīm. Un man tāpat. Tas ir trauslums visā cilvēcīguma diapazonā.

    / es vēlētos paslēpties pie šodienas un mazliet tur palikt un neko, neko nedomāt/