sestdienas vakarā minos 6km ravēt liepas. un tur stārķi salaidās lielā lauka vidus lielā ozola nokaltušajā zarā tarkšķēt. un tad minos mājās un saule bija uz pašas zemes malas apsēdusies. 5x lielāka kā parasti. un tik tik koša. un ceļa malā šķūņa korē vienais stārķis uz patiešām vienas kājas nogrozīja galvu uz mani. ar vienu aci, tad otru. melnās pretslāpju aronijas no krūma kāda dārza ceļa malā. un 2 onkuļi, kas ar rudzu pļaušana riktējās. sveicināju tos, viens atbildēja, otrs nosmīnējās līdz ausīm.
7dienas rītā atkal braucu ravēt. uzkāpu kalniņā vērtēt saules agro ceļu, baznīca skanēja.

viena ar riteni pa grants ceļu. bet to nevar uzrakstīt.