es par sevi to sapratu 19 gadu vasarā nodzīvojot mēnesi Beļģijā jauniešu nometnē. ka es tur vienmēr būšu svešā, ne savējā. man patīk kaut kur aizbraukt, bet.
nu jā, bet paniku sāk raisīt tas, ka visi par to aizbraukšanu vien runā. runāt, lai runā, bet ja tiešām visi aizbrauks, sakarīgie. mēs te varēsim palikt skumjā vientulībā...

bet es parasti pozitīviste. un labs apzīmējums - sprīdīšsindroms :)