rāpās ziloņi pāri no viena balkona uz nākošo. uz mums sāka šaut, mēs bijām uz atklātas jumta terases, īsti ne uz priekšu, ne atpakaļ, ne gulties, ne skriet.
man piedāvāja 450 eiro par miruša cilvēka ķermeni. es gan to vīriņu nepazinu, lai gan organizēju viņa bēres, bet principiāli atteicos pārdot, jo katram jāguļ tur, kur viņam pienākas gulēt, lai arī mirušam.
un vēl nodomāju - aha, skaidrs, kāpēc kurstmāte bērēs vispār neizskatījās pēc sevis, tas bija svešs, iepārdots ķermenis.

ko cilvēkam nodara drausmīgas iesnas