es anatoliju un ilonu redzēju vēl miera ielā. tur gailis un zaiga nepacēla uzaci, jo runa bija par skrundas lokatoru un gailis bija tajā brīdī premjers, tīri fakti. bet par pašu izrādi, īsi pirms iešanas no mājas, kāpnēs satiktā draudzene paiņoja, ka no tās izrādes izgājusi pēc pirmā cēliena ārā, ko viņa praktiski nekad nedara. tas man lika izrādi vērot piesardzīgi, es gan tur neko tik baisu neredzēju, lai ietu prom. man patīk tādi groteski farsi. bet žēl bija nobeiguma, kura, pareizāk sakot, nebija. totāli aika laža.

jaunajā mēs bijām uz jauno zāli, tur garderobe vispirms pa kreisi un tad pa jaunajām kāpnēm augšā uz zāli. viss sakarīgi un loģiski. redzēs, kā būs plūsma uz lielo zāli. es gan vienmēr paturu prātā, ka dotais lielums bija vecā teātra ēka, no kuras gribējās saglabāt pēc iespējas vairāk, tādēļ arī varētu būt kāds loģikas izklupiens, ja salīdzinātu ar pilnīgi no jauna celtu ēku.
arī vecajā teātrī iešana bija caur garderobi pa kāpnēm augšā. vienīgi tad lejas zālē bija tikai garderobe, varbūt tādēļ mazāk traucēja.
mēs vecajā daļā gājām uz kafejnīcu, man patika, ka apsrātīgi ar lielo un funkcionālo skapi pa vidu ir sadalīta zāle divās daļās, nodalot divas fukncijas, tajā pat laikā joprojām ir jūtams viss zāles izmērs, nav aizbūvēta 2 daļās.