nevajadzētu neko šobrīd rakstīt. jo ir atkal pusnemaņa. iepriekšnakti 4 stundas, pagājušo 2, šo ļoti ceru 5. miega
iegājies kāds vājprātīgs režīms. uz trešdienu jābūt padarītam, izdomātam. nevaru saņemties ātrāk par otrdienas nakti. lai gan sāku mēģināt pāris naktis iepriekš. šobrīd process ir ticis līdz tam, ka rukāju jau pirmdienas naktī. ar šausmām par otrdienas. un gadās, ka trešdiena pārceļas uz ceturdienu, tad arī tā nakts. pēcsapulce ir 3 jāatpūšas dienas, tad 2 jāsaņemas, jāneguļas. tad atkal šausmas.
pa dienu klīstu miglainu skatienu un prātu, neko nespējot. līdz pienāk nakts. rezultāts ir ne ļoti daudz padarīts un jautājums kādā svarā var būt, ja tiek zīmēts pie šādiem uzstādījumiem, kuri sakarīgas domas pastumj malā pat tik klabinot.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: