par svarīgo
iekritu purvā līdz viduklim, ar švunku un biju slapja līdz krūtīm
pusi ceļa man cisku bakstīja spraužamadata, kas iesprausta staklē, jo mūždien aizmirstu salāpīt bikses
mani aizkūkoja dzeguze, bet ar telefonu kabatā, leģitīms maksāšanas līdzeklis, vai ne
uz zara saplēsu savu jauno, smuko krekliņu

stunda manā dzīvē, brīnišķīgi pavadīta, bez sarkasma