oo, te varētu būt daudz variantu. un bail nosaukt vienu, pēc tam atceroties kādu vēl interesantāku... mani tiešām interesē kā citi cilvēki dzīvo savas dzīves, paši cilvēki.

ē, bet tas nav kaut kāds baigais atslēglūrēšanas vai degunbāšanaskurnevajag sindroms? nezinu, pamācīt vai pateikt, ka tā nu gan nav pareizi, man parasti negribas.
/kaut gan, kaut gan... ir, ir te man tādi komentāriņi bijuši no 'gudrās viszines tantes' plaukta. tomēr pa lielam palieku pie tā, ka citi savas dzīves, savas mājas, savas neirozes var veidot kā vēlas. par netuvajiem cilvēkiem man pat neveidojas vērtējošs labi vai slikti, es paskatos, ka var arī tā. bet tuvie man nav jāinformē, ja mans viedoklis brauc citā virzienā../
vēl varētu būt, ka mana dzīvīte ir pārāk vienmuļa, ka neizdzīvoju savu nepiepildīto, velto un sadirsto /šitais lozungs man vienu dienu skanēja galvā nepārtraukti/. klišeju podiņš. /seriālus tomēr nemēdzu skatīties, pēdējais, ko vēroju ar aizrautību, bija grejas anatomija, pirmās pāris sezonas, bet arī tieši cilvēkattiecību dēļ./

jā, man ir slinkums dzīvot savu dzīvi. tas nu ir tiesa. man nesanāk, nepadodas, klamzājos.

bet tie citi. ir aizraujoši, tomēr joprojām nezinu kādēļ. sāk noskaidroties - lielākoties laikam, lai atklātu, ka tajā pašā laikā var izdarīt tik daudz ko dažādu tik dažādi.