jā. ar slapju vēderu (tātad peldējis vai bridis pāri grāvim, kas vispār skaitās upīte). es viņu paņēmu līdzi kad braucu pie senčiem uz vasaru, vadāju šurpu turpu. sākumā vienkārši tusēja pie mājas, tad jau tālāk pļavā gāja pasēdēt zālītē, kāpt kokos u.t.t. tad sāka pazust uz pāris stundām. pārnāca vienmēr priecīgs un mīlīgs, vēl vairāk uķipuķi nekā parasti. tā pazušana sākumā bija reti un pēc tam ilgi bija mājās. tad sāka nākt slapjām kājām un vēderu (sausā vasarā baigi aizdomīgi, ja kaķis pa pusei slapjs, nu tā, ka viscaur) tad naktī neatnāca un pāris dienas sēdēja mājās, tad jau uz kādu dienu bija prom un tad vienkārši vairs nepārnāca..
skaidrs jau, ka tur bija labāk, jo nu smaržas bija labas un nepārprotami dārgas un kaķis melns vienkrāsains, bet garspalvains, šausmīgi smuks, veselīgs un ļoti mīlīgs.
tagad šito rakstot atkal iedūra sirsniņā. ķēms tāds, viņam pie manis bija labi!