Studēju, jo moš prokaķit, lielākas iespējas emigrēt, ja TAS notiek ne uzreiz tagad un tad prāts aizņemts ar kaut ko konstruktīvu.
Ar sīkiem daudz ko daru un cenšos iedot to foršo bērnības sajūtu ar ciemos iešanām, bibliotēkām, peldēm Lucavsalā, viesu uzņemšanām, braukšanā pie maniem senčiem, pastaigām ārā un kopā būšanu ikdienā, drusku vieglāka nasta paliek un vieglāk izbaudīt, jo drusku sajūta, ka derīguma termiņš sāk tuvoties (visās nozīmēs).
Atbrīvojos no derīgiem krāmiem, gribu sakārtot lietas un izbaudīt TAGAD biežāk un apzinātāk.
Bet līdz ar to arī mazāka tolerance visādiem bulšitiem, nav pacietības, jo ko nozīmē tas 'vēlāk'. Un cenšos ar mīļiem cilvēkiem satikties, parunāties, paciemoties cik iespējams