smiļģis dailē.
redzējām šosezon arī jrt smiļģi, tā izrāde labāk palīdzēja nolasīt šajā izrādē faktoloģiskās nianses.

bet nu episki un iespaidīgi. jā, tieši šitādu mērogā un ekspresijā vērienīgu izrādi es gribēju. šosezon visas lielākoties redzētās tādas kamerīgas vai mazas skatuves, vai darbība tikai priekšplānā. bet te kairišs atkal atvērsies. atgādināja čūsku un silmačus no jrt. un nē, man netraucēja ne skatuves tehnikas iespēju izmantošana, ne grafiski vai emocionāli pārspīlētu līdzekļu lietošana. caur grotesku uz cilvēka trauslumu


- pasarg dievs mūs no kara, mēra un ģēnijiem. (karš mums ir, mēris ir, kā ar ģēnijiem?)

- man ir piespriests nāves sods.
- vai tad mums visiem nav?