saistībā ar iepriekšējo pierakstu, atcerējos, ka par augusta puču uzzinājām pavisam nejauši. dzīvojāmies kādus piecus km no Lietuvas robežas Bārtas upes krastā mežsarga mājās, kurām tuvākie kaimiņi pāris km attālu uz vienu pusi, uz otru tikai pamestas saimniecības. vētras dēļ nebija elektrība, arī stacionārie telefonsakari, bet pārnēsājamie kā suga. radio tajās mājās vai nu nebija iecienīts tik ļoti, lai noteikti klausītos ziņas vai arī bija tikai pie kontakta slēdzamais, kuru nepaklausīties bezstrāvas apstākļos, neatminos.
no laiskā vasaras atvaļinājuma mūs izrāva vien vajadzība doties uz pagasta centru, lai šo to iepirktu ciema bodē - pusžāvēto, garšīgo desu, piemēram. un kamēr viens gāja veikalā, otrs gaidot mašīnā, ieslēdza radio.
ar to arī sākās paniskās bailes. braukt caur Rīgu mājās ar medību bisi bagāžniekā. un vispār. vispār