paradoksāli, bet jaunajā mazpilsētas dzīvē man pietrūkst iespēja iegādāties vietējo audzētos dārzeņus. tirgus tikai sestdienās, pārsvarā ar šmotkām, puķu podiem un tādiem brīnumiem, vietējie veikali tirgo standarta savu tīkla produkciju no spānijām un čīlēm, brīnums, ka daži pavisam mazie vismaz vietējo saldējumu tur sortimentā. visi jaunos kartupeļus, cūku pupas, cukurzirņus, kabacīšus un skābos ķiršus aizbrauc uz saviem laukiem un ievāc. vai iziet piemājas dārzā un paņem. sliktākajā gadījumā aizšļūc līdz mazdārziņam pakaļ. nav te tādu izlaidušos ļautiņu, kas vēlas darīt tikai savu darbu, bet dārzeņus iepirkt no dārzeņu darītājiem. kā siguldā, piemēram