Viņi jau īsti nezināja, ka var būt citādi, nu tā paaudze, kas piedzima jau laikos vai drusku pirms tam. Nezinu vai baigi skarbi, tā tāda nelielas pilsētas diezgan bieža pieredze, Rīgā jau arī vecajās koka mājās tieši tāpat un daudzu mazo pilsētiņu centri jau ļoti līdzīgi veco māju daļā.

Mums grūtāk, jo bija visas iespējamās brīvības, kā nevienai iepriekšējai paaudzei un tad pēkšņi nav kaut kādu neredzamu briesmu dēļ. Pierod ka var ne tikai tā kā Vajag, bet pa lielam visu ko un kad un kā grib.