Ārpus pilsētas centra komunaļņiks bieži bija māja, ne vienmēr ar atsevišķu ieeju kā dzīvoklim, ne obligāti jaunsaimnieku tipa, mazpilsētās daudzstāvenes sabūvēja ap 50.?60.? līdz tam taču arī kkur dzīvoja, tikai ne katra ģimene savā mājā. Tie mani radi, kas nebija Sibīrijā, divās istabās un mazā virtuvē kopā vismaz 11 cilvēki, nezinu vai tobrīd vecmāmiņas vecvecāki vēl bija dzīvi, iespējams vairs ne uz vietas jo rados bija ģenerālis un viņiem bija maza saimniecība 10 km no pilsētas. Pilsētnieki dzīvoja vecpilsētā vecā koka mājā bez ūdens un tur vēl kkādi cilvēki blakus dzīvoja. Kad uzcēla jaunās mājas, tad piešķīra dzīvokļus no darbavietas, līdz tam bija tā nu kaut kā un arī pēc tam kā paveicās - mammai par darbu bd iedeva vienu istabu truščobā, to apakšējie dzērīši nodedzināja kamēr viņai bija sesija un pēc tam viņai iedeva truščobu citā koka mājā trešajā stāvā. Un arī vēl deviņdesmitajos un pēc tam tur tajā mājā mazā pusotristabas dzīvoklī dzīvoja daudzas ģimenes, arī pretī mācītāja māja bija tāpat sadalīta