Man ir tāds divdesmitajos gados izdots zooloģijas atlants latviešu un vācu valodā, kur katrs zvēriņš ir smalki, krāsaini uzzīmēts, tēviņš/mātīte un zem tiem - izkārnījums. Tā arī es tās caunas noteicu, hehe. Vēl par caunām runāja mūsu blakussētas profesūra, jo raugi, tās vāravas bija izplosījušas vāveru ligzdu priedē. Tāpēc man liekas, ka visi, kas tomēr nav klusi, kā pelītes un izdod visādas skaņas, tās ir bīstamās, aszobainās un asnagainās caunas, kuras var Uzlekt uz Sejas un Izkost Degunu, saldus sapņus.


betē, jūs jau jaunajā namīnā?