Man ir kastaņbrūni, bet krāsojot palikuši tādi pelēcīgi; es jau tikai pusotru gadu nekrāsoju vai biš vairāk. Visu mūžu gribēju sarkanus, bet, kad dabūju, pieriebās. Man nav baigi daudz sirmo, bet kā sprogainiem, viņi stāv nereti gaisā kā antenas. Ar frizieri vienojāmies, ka paaudzēs vēl dabīgo krāsu un tad domās, viņš ar saka, ka nav ibligāti jākrāso ciet.
Par tiem gadiem un garumu - tak katram savs. Bet tiešām svarīgi, lai izskatās veselīgi. Man viena paziņa, ko bieži satieku, nu taaa gribas pateikt, lai nogriež, jo tā noplukusī, blāvā aste nokillo.