Kad tad vēl melodrāmas, ja ne augusta naktīs, tas taču īstais vasaras otrās puses žanrs ;)
Šo grāmatu baudu pa gabaliņam, vēl neesmu visu izbaudījusi, bet ļoti patīk. Tev taisnība, ka būtu interesanti arī, ja būtu tīra fikcija - par trīs cilvēku, kuriem nejauši iedalītas tieši šādas radniecības kārtis, sastapšanos. Šovasar, ar pieaugušāka cilvēka skatienu no jauna skatoties viņa filmas, jūtos mazliet iemīlējusies viņa stāstu un estētikas perfekcijā un pārsteigta - nu kā, kā iespējams būt tik gudram un neko no šīs gudrības nespēt izmantot savās attiecībās? Bet Linnas grāmatā par to ir smalkas atbildes, turpinu baudīt.