Re: retoriski:
atkarība man ir lasīt. katru dienu nezcik reizes refreš. vēēē. tad kad man patiešām tiešām ir kas jādara, aiztaisu ciet cibas logu operas atvērumā. jo citādi pretoties nespēju. :)
nerakstu daudz, jo ļoti bieži ir domās izdomāts teksts, bet uzklabināts tā arī netiek. nez, nav pārliecības, ka varu smuki, acīmredzot nav nepieciešamības, vēlmes to noteikti pateikt. ā nē, es zinu. ar mani tā ir, ka vienmēr palaižu visas izdevības garām, visas labās idejas nerealizēju.
bet toties man žēl, ka tad tā komunikācija nenotiekas ar mani cibiņā, ja klusēju, ja nesakomentējos baigi. jo visu jau izlasu, par daudziem puse skaidra, nu tipa gandrīz labi pazīstami draugi. :)

ē, bet es nežēlojos. nu gandrīz. :) žēlot mani toč nevajag.

par tiem vecajiem domgraudiem patīkami, ka Tev ar tāda izjūta par savējiem.

un nē, es neesmu insane. man cita nav, kā re.