Es runājos. Ja viņa kaut ko "saka" (pagaidām man nesaprotamā valodā vēl :D ) atbildu. Mana sēž aiz blakussēdētāja beņķa, tāpēc pie sarkanā varu arī ar roku aizstiepties, iedot padzerties, kaut ko iekost, galvu nopaijāt. Spoguļus neesmu nopirkusi, bet, ja bērns sāks "smuki negulēt" vai tml., mok arī iepirkšu. :)
Ja skandalē īslaicīgi, mēģinu kko sarunāt, ja ilglaicīgi, stājos un skatos. Tāpat, ja viņa par tēmu skandalēs, tad diez vai mans acu kontakts būs tas, ka viņu nomierinās. A šoferēt, paralēli mēģinot kaut ko sadarīt ar bērnu, imho ir īsākais ceļš uz nepietiekamu uzmanību uz ceļu un apkārt notiekošo. Tālākais jau ir veiksme.