biju uz mežapīli nacionālajā.
es nesaprotu, par ko nominācijas, daži aktierdarbi bija pietiekami labi, bet ne jau grasbergam vai kļavinskim. kaut gan dotajā teātrī un dotajā lomu zīmējumā savās spējās droši vien izdarīja tuvu iespējamajam. vispār interesanti būtu seņkovs jrt, jo it kā spēka, jaudas viņam pietiek. ja nebūtu rāmīšu, teatrālo rāmīšu aktieru.
es nesaprotu, par ko ibsens, viss tik paredzams, nolasāms pirmajās 15 minūtēs. un tas ideālu prasītājs, visa sačakarētājs aiziet cēls saulrietā, purpinot - tā turpināšot. pa muti.
ok, pieņemu bezjēdzīgumu radīja grasberga pajoliņš spraudziņā samiegtajām acīm.

ibsena leļļu nams arī iesākas mietpilsoniski un pāraug paredzamā drāmā, bet šis darbs man ir licies izcils. varbūt pateicoties eversai, deičam, varbūt pieredzes nenogurdinātajam jūtīgumam 22 gadus atpakaļ.