vienam tikko 10, otram tūlīt 15
novadīt bērna dzimšanas dienu ir ļoti nogurdinoši, beigās pelēka lupatiņa. vispirms salasīt ciemiņus pa rīgas punktiem, nogādāt lauku lokācijā, pārējie svinību fona saimnieciskie darbi, 2x izvešana uz galveno atrakciju, jo ar vienu visus nedavest vai izspēlēt atrakciju pašam paša spēkiem. un pret vakaru viss atkal pretrakstā. es katru gadu zinu, ka būs grūti, bet nekad nesaku nē. es ticu, ka viņiem tā būs bijusi svarīga bērnības sastāvdaļa.

bet kā vīrs šodien mierināja – ceri, ka uz 60 viņi tev sarīkos ballīti. es tiešām ceru! :D