lūk, biedri, Viesturskola, 11 gadi manas dzīves.
skola ir skola, nokļūšana no laimīga, bezrūpīga bērneļa līdz iespējai brīvprātīgi izvēlēties sabiedrību un nodarbes, ir, paši ziniet kas.
bet viens, ar ko noteikti es lepojos šī posma apstākļos, ir Viesturskola pati - ēka, kvalitatīvas arhitektūras realizācija, cienīga, funkcionāla, estētiska (firmitas, utilitas, venustas, starp citu).

piebūves gan ir shit uz kociņa, bet tas tikai apstiprina pamatsajūtu. un man ir žēl nomainītās vecās skolas durvis uz parastu, prastu izstrādājumu.
vide atstāja sekas un veidoja izpratni, biju ļoti vīlusies 10. klasē aizbraucot ciemos pie draudzenes uz Rīgu, uz Universitāti un ieraugot cik nožēlojamā ēkā izvietota daudz nozīmīgākas izglītības iestādes viena no nodaļām, svešvalodu fakultāte par piemēru.
vēl skolas pozitīva iezīme, imho, ir kadru stabilitāte, ilglaicīgums. patreizējais direktors Jansons mums bija dricelīgs, jauns, gan ne pārāk veiksmīgs informātikas učiks, arī skolas absolvents, izrādās, mācību pārzine Ilga bija sakarīga bioloģijas skolotāja. rakstā pieminētā Vera Kupča, direktore no 1957.g. 90os joprojām dreifēja pa gaiteņiem, ik pa laikam aizvietojot kādu literatūras stundās, skolnieces Elīnas Siliņas, Maijas aktrises un Saeimas deputātes vecmāmiņa pie reizes. tāpat Ķesteru pāris lēni un cienīgi turpināja skolas gaitas līdz saviem 70-80, brīvlaikos pieskatot mazdēlu Paulu turpat uz saimniecības pagalma mazajām kāpnēm.
protams, daļa ilgspēlējošo ir konservatīvi, vajag jaunas asinis ar savu sākotnēji naivo enerģiju, bet tie vecie, no aizlaikiem, tepat tavā priekšā māca cieņu un pēctecību. balansam

lūk, vakar biju uz vecāku sapulci savu bērnu - Hanzas vidusskolā. katru reizi nopūšos, šausmīgāku projektu grūti iedomāties - celts bērnudārza funkcijai, iemitināta skola, pat mazuļiem tie labirinti, šaurās ejas, zemie griesti, telpu noslēgtība, šaurība, neesošā ventilācija būtu ļaunprātīga kaitniecība.
bet vēl drausmīgāk ir skolotājos pēdējos gados iedzītais - necel galvu augstāk par zāli, nepamet ne acs skatienu pa labi vai kreisi. varbūt pamanījāt, pirms nedēļas divām portālos grozījās raksts par māti, kas iebilst pret mājasdarbiem. es pat nevēru vaļā, neinteresē man kādas mātes sašutums vai histērija. tomēr šobrīd visiem skolotājiem ir jāaizpilda anketas, aptaujas, jāraksta analīze par mājasdarbu apjomu, vecāku viedokli jautājumā utt. uz jautājumu vai 3. klasi noslēgsim ar kādu kopīgu, neformālu pasākumu, atbilde ir - es nedrīkstu vispār pat ieminēties, kur nu vēl ierosināt, kāds atkal var sūdzēties, iestāsies pārbaudes, papīru kalni, rājieni un.

paldies biedri, es pat nezinu, kas tas īsti ir - pārprasta demokrātija, birokrātijas žņaugi, autoratīvas sabiedrības iekārtas iedīgļi? slikti, nomācoši slikti.