jaunībā mēs dzīvojam tā, it kā būtu nemirstīgi. mirstīguma apziņa virpuļo ap mums kā plāna papīra strēmele, viegli pieskaroties ādai. kurā dzīves brīdī tas mainās? kad šī strēmele savelkas, līdz visbeidzot mūs nožņaudz? (c)
jūs tik dzīvi rakstāt šovakar. dzīvu dzīvi