Identiski. Pie patīkamā jāpiemin linčiskās alūzijas (jeb tīši citāti?). Man galvenā problēma bija tas, ka pašam benzīnvīram nebija ļauts izspēlēties - viņa stāstu izstāstīja citi un viņam tur īsti nebija ko darīt.

Jā, un Kamī citātu par to, ka mums viņš ir jāiedomājas laimīgs, vajadzēja beigās. Jo pēc spēcīgā iesākuma un vidus beigas vienkārši izčākstēja.

Mūzika lieliska un tie "nevalodas" teksti arī izcili. Labākais, kas pēdējā laikā bijis žanrā.