Slāju pa Blaumaņielu, atslēgas kabatā virpinot un te jaušu, ka kāds ar mani no ielas sarunājas.

Jā, dželtmenis glaunā un nejēdzīgā landrover džīpā vaicā,
vai nevajagot aizvest.
Saku paldies, lūk, jau nams slejas un jauks ir vakars, paiešos.
Varbūt pusdienas ēdīšot? - Mmm, arī paldies, tikko no vakariņām, asiņains steiks notiesāts, turpmāk būšu veģetāriete, ziniet, paldies.
Hmmm, varbūt, varbūt vienkārši piesēdīšot, mūziku paklausīšoties?
Jā, saku, piesēdīšu, bet citur, paldies, jauks lai vakars. "Ech. Jums viss ir, man nekā nav. Nav mana diena" viņš noteica un aizbrauca ap kvartālu otrreiz.

Sēnes kronis godam izcirsts.