atcerējos, kā lekcijas laikā, un auditorija mums bija gana plaša, ar ~ 20 klausītājpilsoņiem, tādēļ ļoti trokšņlabdzirdama, pie pavisam strikta pasniedzēja, kas savus nepiepildītos sapņus profesionālajā lauciņā un nepiepildāmos sapņus auguma proporcijās kompensēja ar uzspēlētu bardzību pret viņam pakļautajiem jaunajiem spīdekļiem, man iezvanījās telefons. ar beka I'm a loser baby so why don't you kill me?
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: